E-lasītāji biznesā

Mūs ir pārņēmis e-lasītāju, jeb e-reader, e-ink reader utt bums. Visur tie tiek bāzti priekšā un pakaļā un, nenoliegšu, tas ir lielisks izsgudrojums, jo:

  • ļauj ekonomēt papīru, lasi, izmaksas;
  • ir labs acīm, jo nespīd;
  • ekonomē vietu – sevišķi braucot kaut kur;
  • u.c. šeit nuzskait’ti, bet esoši labumi.

BET, kā teiktu Godmaņonkulis, tam ir viens diezgan liels trūkums, kura dēļ kompānijas un organizācijas to vēl aktīvi neiepērk  – tam trūkst atmiņas šifrēšanas iespējas!

Uz šāda e-lasītāja nedrīkst kopēt nevienu failu, kas varētu saturēt jūtīgāku informāciju par tavu organizāciju vai arī par tevi.  Lietas mēdz pazust. Tās mēdz nozagt. Ja e-lasītājs nonāk cita rokās, tas ir pilnīgi neaizsargāts un visa informācijā tajā ir izlasāma ikvienam.

Ko vajadzētu darīt? E-lasītāju ražotājiem jāsāk domāt vairāk par drošību – jāšifrē atmiņa un jādomā par pieejas kontroļu mehānismiem. Ja šādu mehānismu ieviešana e-lasītājos būs arī samērīga gala cenā, tad kompānijas un arī valstiskas organizācijas varētu sākt pamazām atteikties no papīru kalniem.

Pagaidām e-reader var izmantot tikai grāmatām un publiskās informācijas apkārtnēsāšanai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *